http://financenet.tvnet.lv/finansu_zinas/657228-vid_atsaks_publiskot_nodoklu_paradnieku_sarakstu_tas_bus_vel_plasaks

(в конце концов - пусть их дети лечат).
Nu bet tā taču ir arī tagad.

90%

Bērniem jāuztur savi bērni, nevis vecāki.

Lai Jums, Japaina, tas izdodas.

Nav problēmu, izdodas jau arī.

Nu gan kaut kas aizgāja "šreijā".
Ja bērniem par saviem vecākiem nav jārūpējas, tad es gan vairs neko nesaprotu.
Vai varbūt esmu pārpratis - par daudz gudri sarakstīts, un es nespēju "iebraukt"?

Manuprāt, normāli būtu, ja sistēma pastāv ilgstoši. Piemēram, bagātajos Rietumos vecāki rūpējas par bērniem. Tie, kas jau ir pensionāri, lielākoties ir mūža garumā pietiekami sakrājuši (paši vai pensiju fondos) un nemaz necer, ka bērni par viņiem rūpēsies. Trūcīgākās valstīs, kā piemēram Indijā, vispār nepastāv nekādas valsts aptverošas pensiju sistēmas, līdz ar to par vecākiem vecumdienās jārūpējas bērniem, toties neviens pārāk neauklējas, audzinot bērnus.
Mūsu problēma (vairāk gan tai paaudzei, kuru pārstāvu arī es) ir tā, ka jāpalīdz gan vecākiem, gan bērni jāaudzina. Droši vien, ka maniem bērniem un viņu paaudzei jau būs vieglāk, jo mēs pa to vidu vēl būsim spējuši arī sevi kaut kā nodrošināt.

Далеко пойдете, госпожа, флаг Вам в руки и, дай Вам бог, испытать самой такое отношение от Ваших детей.

Varētu padomāt, ka te neviena nestrādā, nesaņem pensiju, kar zobus vadzī. Bērniem jāizglīto un jāuztur savi bērni - skola, studijas, intereses.Manpat būtu neērti kaut ko prasīt, protams dāvanas saņemu un atstāšu arī kaut ko mantojumā.

No malas izskatās, ka Jūs savu mūžu jau esat nodzīvojusi.
Skanēs laikam samērā ciniski (atvainojos jau iepriekš), bet Jūsu vēstījumi šajā jautājumā (bērni-vecāki) vismaz man šķiet pavisam dīvaini. Teikšu - pat ļoti dīvaini.
Neviens no mums nezina savu X stundu. Pieļauju, ka arī Jūs to nezināt.
Bet, protams, katram ir tiesības uz savu viedokli. Par viedokli netiesā.

Nesaprotu, kas tur tik dīvains un kāda sakarība ar x stundu.

Sakarība tāda, ka katram no mums līdz tai X stundai jānodzīvo - gribi vai negribi.
Bet... kādā kvalitātē kurš no mums to X stundu sagaidīs - tas ir zem ļoti lielas jautājuma zīmes.
Iespējams, ka es neesmu tik "advancēts", lai tvertu tik dziļu domu šajā jautājumā, kādu Jūs paužat.

Kādu katrs sev kvalitāti būs sagādājis, tāda arī būs.

Neapšaubu. Taču nevajadzētu aizmirst, ka ir un notiek lietas, ko mēs nespējam ne paredzēt, ne ietekmēt, ne arī noregulēt pēc sava prāta.
Droši vien ir labi būt tik lielai optimistei.
Mans prāts tādam optimismam par vāju.

http://apollo.tvnet.lv/zinas/plano-pacelt-akcizes-nodokli-alkoholam-un-degvielai-ka-ari-atcelt-vairakus-nodoklu-atvieglojumus/792782

Ne es dzeru, ne pīpēju. Lai paaugstina to nodokli.

Degvielai gan esmu pret. Vispirms lai salabo ceļus, tad var prasīt lielāku nodokli.
Jau tagad šis nodoklis ir pietiekami augsts, jau n reizes paaugstināts. Un viss tiek izzagts - ceļi kā kartupeļu vagas. Tas laikam tā apzināti - lai vairāk auto salauztu, lai autoservisiem (kuri joprojām nedod ne čekus, ne kvītis) būtu pilnākas kabatas.

Zels vēl vairāk kontrabanda, valsts tikai zaudēs..

Esmu pārliecināts, ka nevienam iedzīvotājam no šo nodokļu paaugstināšanas nekāda labuma nebūs. Kontrabanda jau tāpat sit augstu vilni, ar amatpersonu palīdzību, protams.
Visas summas, ko iekasēs vairāk, tāpat "apēdīs" ierēdniecība, deputāti un valsta vara.
Es esmu šīs zemes patriots, bet valsti gan necienu.

Piekrītu.
Un es no sava bērna neko negaidu, jo viņai savi bērni ir jāuzaudzina, jāizskolo un jānoliek uz kājām.
Tas, ka es palīdzu saviem vecākiem ir mana brīva griba, vēlme, un mīlestības apliecinājums.
Dzīvot ar domu, ka bērniem sēdēšu vecumā uz kakla, ir augstprātīgi un necienīgi pret saviem bērniem.

Arī agrākos laikos vecāki uz bērnu labvēlīgu negaidīja un necerēja. Bagātie uzcēla māju, kurā dēls ieveda sievu un dzīvoja uz vecāku zemes līdz viņu nāves brīdim, bet nabaga meita tika izdota pie vīra, lai kļuva par "atgrieztu riecienu" un viņai bija nevis vairs par saviem vecākiem jārūpējas, gan gan par vīra, jo viņa dzīvoja vīra mājā.
Ja vecāki bija nabagi un arī bērni bija nabagi, tad bija tikai divas iespējas - visiem dzīvot vienā mājā un ēst no viena katla (ko tagad paši vecāki negrib! - es taču esmu nopelnījis dzīvot 3-istabu dzīvoklī, lai bērni maksā) vai arī katram mirst badu lepnā vientulībā.
Nekas nav mainījies gadu gaitā.