По-русски
Piemēram: PVN deklarācija
VGK

Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2024.gadu Pie ierakstiem

Darbaspēka nodokļu izmaiņas

2022

2023

2024

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā:

34,09%

34,09%

34,09%

  • darba devēja likme

23,59%

23,59%

23,59%

  • darba ņēmēja likme

10,5%

10,5%

10,5%

VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā

78 100

78 100

78 100

Solidaritātes nodokļa likme

25%

25%

25%

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes

  • ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā

20%

20%

20%

  • ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 62 800 eiro 2021.gadā)

23%

23%

23%

  • ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (virs 62 800 eiro 2021.gadā)

31%

31%

31%

Ar IIN neapliekamais minimums (NM)

Maksimālais NM, eiro mēnesī

350

(no 01.01.2022.)

500

(no 01.07.2022.)

500

500

  • ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī

500

500

500

  • ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī

1 800

1800

1800

Atvieglojums par apgādībā esošu personu, eiro mēnesī

250

250

250

Neapliekamais minimums pensionāriem, eiro mēnesī

350

(no 01.01.2022.)

500

(no 01.07.2022.)

500

500

Minimālā alga, eiro mēnesī

500

620

700


Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ar 2024.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka:

  • no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja apmaksātā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam;
  • tiek palielināta ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa līdz 750 euro gadā;
  • tiek palielināta kompensāciju summa līdz 40 euro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, vienlaikus nosakot to likumā kā pastāvīgu normu.
  • tiek palielināts ar IIN neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 euro gadā līdz 3000 euro gadā), kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem;
  • likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
  • ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
  • līdz 2026. gadam tiek pagarināts no aplikšanas ar IIN bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtais ienākums, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šim ienākumam varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, vienlaikus tiek noteikta viena IIN likme, neatkarīgi no ieņēmumu apmēra. Attiecīgi autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, piemērojot IIN likmi 25% apmērā. Ieturētie IIN ieņēmumi tiek sadalīti šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.

Mikrouzņēmumu nodoklis

No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā, neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ar 2024. gada 1. janvāri spēkā stājas grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz:

  • kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā (neatkarīgi no peļņas sadales) veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs;
  • nepārtraukti ilgstoši (ne mazāk kā 60 mēneši) lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumu (t.sk. degvielas izdevumu) attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka sākotnējā reprezentatīvo automobiļu lietošanas periodā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums un šie izdevumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
  • no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai izīrēšanu vai iznomāšanu neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to gūst ārvalstu privātais pensiju fonds, kas reģistrēts un tiek uzraudzīts saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajiem aktiem.

Azartspēļu nodoklis

Ar 2024. gada 1. janvāri tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme:

  • ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 euro uz 33 696 euro;
  • azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 euro uz 6204 euro;
  • azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Pievienotās vērtības nodoklis

Ar 2024.gada 1.janvāri:

  • Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliek arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu.
  • Mazinot inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, iekšzemes PVN maksātājiem tiek paaugstināts no 40 000 euro līdz 50 000 euro slieksnis reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, proti, iekšzemes PVN maksātājiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro.
  • Tiek pārskatīts zaudētā parāda vērtības slieksnis un nosacījumi reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem:
    • zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 euro;
    • preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trīs mēnešiem;
    • preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju.
  • Pamatojoties uz grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, tiek mainīta priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība attiecībā uz reprezentatīvās automašīnas uzturēšanas izdevumiem, precizējot ierobežojumu attiecībā uz gadījumiem, kad reprezentatīvā automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā vismaz 60 mēnešus.
  • Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (t.i. kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētām iestādēm, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā,  krājaizdevu sabiedrībām), veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.

Ar šo regulējumu tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes 2020.gada 18.februāra Direktīvā (ES) 2020/284 ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un tā mērķis ir novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

Akcīzes nodoklis

Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto 2024.gada 1.martā tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un marķētiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī dabasgāzei, ko izmanto par degvielu:

  • spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1724 euro uz 1862 euro par 100 litriem absolūtā spirta. Stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40 tilp.%) cena par litru varētu pieaugt par 0,67 euro. Savukārt alkoholisko kokteiļu ar spirta saturu 5,2 tilp.% cena par litru varētu pieaugt par 0,09 euro;
  • alum no 8,2 euro uz 9 euro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu uz 100 litriem alus. Alus ar spirta saturu 5,2 tilp.% cena par litru varētu pieaugt par 0,05 euro;
  • raudzētajiem dzērieniem (ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot)) no 64 euro uz 70 euro par 100 litriem. Sidra ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot) cena par litru varētu pieaugt par 0,07 euro;
  • vīnam un raudzētajiem dzērieniem (ar spirta saturu virs 6 tilp.%) no 111 euro uz 122 euro par 100 litriem. Vīna vai raudzētā dzēriena ar spirta saturu virs 6 tilp.%, cena par litru varētu pieaugt par 0,13 euro;
  • starpproduktiem (ar spirta saturu līdz 15 tilp.% (ieskaitot)) no 111 euro uz 122 euro par 100 litriem. Starpproduktu (vermuti) ar spirta saturu līdz 15 tilp.% (ieskaitot) cena par litru varētu pieaugt par 0,13 euro;
  • starpproduktiem (ar spirta saturu no 15 tilp.% līdz 22 tilp.%) no 185 euro uz 203 euro par 100 litriem. Starpproduktu (vermuti, stiprinātie vīni) (ar spirta saturu no 15 tilp.% līdz 22 tilp.%) cena par litru varētu pieaugt par 0,22 euro;
  • Bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem no 14 euro uz 17,5 euro par 100 litriem. Minētā dzēriena cena par litru varētu pieaugt par 0,04 euro;
  • cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 135,9 euro uz 156,3 euro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 104 euro uz 119,6 euro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) saglabāsies 15% apmērā. Par cigarešu paciņu (20 gab.) cena  varētu pieaugt par 0,49 euro;
  • cigāriem un cigarillām no 126,7 euro uz 164,7 euro par 1000 gab. Par cigāriem/cigarillām (10 gab.) cena varētu pieaugt 0,46 euro;
  • smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 91,9 euro uz 105,7 euro par 1000 gramiem. Par 40 g smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 euro;
  • karsējamai tabakai no 218 euro uz 251 euro par 1000 gramiem. Par karsējamās tabakas paciņu (20 gab./5,3 grami) cena varētu pieaugt par 0,21 euro;
  • e-šķidrumam no 0,2 euro uz 0,24 euro par 1 ml šķidruma. Par e-šķidruma iepakojuma vienību 2 ml (SALT) cena varētu pieaugt par 0,1 euro, savukārt  par iepakojuma vienību 10 ml cena varētu pieaugt par 0,48 euro;
  • tabakas aizstājējproduktiem no 120 euro uz 138 euro par 1000 gramiem. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma vienību 14 g cena varētu pieaugt par 0,3 euro;
  • marķētiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, no 60 euro uz 148 euro par 1000 litriem, vienlaikus paplašinot atvieglojuma saņēmēja loku speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". Par litru marķētās degvielas, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, cena varētu pieaugt par 0,11 euro;
  • dabasgāzei, kuru izmanto par degvielu, ja dabasgāzes tirgotājs ir sasniedzis de minimis valsts atbalsta slieksni, no 1,91 euro uz 9,64 euro par MWh. Par 1 kg dabasgāzes cena varētu pieaugt 0,14 euro.

Grāmatvedības un revīzijas joma

2023. gada 14. septembrī Saeima ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk- likums), kas paredz sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem - atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru gada ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 euro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās. Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro.

Tāpat likums paredz, ka pārskata par ienākuma nodokļiem informāciju sniedz elektroniski mašīnlasāmā formātā, izmantojot ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem īstenošanas aktiem apstiprināto kopējo veidni un ar tiem noteikto elektronisko pārskata sniegšanas formātu.

Saskaņā ar Likumu komercsabiedrībām, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk, būs pienākums sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju, lai zvērināts revidents varētu pārbaudīt, vai par pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja ir pienākums tādu sagatavot), šajā likumā minētajai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats tika iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam un publiskots komercsabiedrības tīmekļvietnē.

Zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgajam zvērinātam revidentam, kurš veic minēto pārbaudi, atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma nosacījumiem (grozījumi pieņemti 2023.gada 14.septembrī un spēkā no 2023.gada 11.oktobra) būs pienākums iekļaut savā revidenta ziņojumā informāciju par veikto pārbaudi, norādot, vai likumā minētā komercsabiedrība ir izpildījusi tai likumā noteikto pienākumu - iesniegt  Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats tika iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam un publiskots komercsabiedrības tīmekļvietnē. Šī prasība ir attiecināma uz revidenta ziņojumu, kuru zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents sagatavo par tādu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, kurš sagatavots par pārskata gadu, kas sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

Likums par nodokļiem un nodevām

Jauna nodokļu maksātāju reitinga sistēma

Ar 2024.gada 1.janvāri būs pieejams Jaunais reitinga risinājums, kas paredzēs nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) noteiktiem kritērijiem, lai nodrošinātu publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, atsakoties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības.

Jaunais reitinga risinājums ietvers gan Reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus, un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām. Tādējādi visi nodokļu maksātāji tiks novērtēti pēc vienotiem VID riska analīzes sistēmas principiem un kritērijiem, nodrošinot objektīvu nodokļu maksātāja novērtējumu atbilstoši tā nodokļu saistību izpildes un saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem.

VID noteiktajam un publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam būs informatīvs raksturs, un tas nebūs ne administratīvs akts, ne faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to nodokļu maksātāji nebūs ierobežoti darījumus slēgt, piemēram, ar nodokļu maksātājiem, kuru novērtējums liecinās, ka, VID ieskatā, tie ir “Zemas ilgtspējas” vai “Ierobežojamie”, izņemot, ja to neaizliedz normatīvais regulējums (piemēram, ja nodokļu maksātājam VID ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu). Tomēr, ņemot vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, tad publiski pieejamā informācija par VID noteikto nodokļu maksātāju kopējo novērtējumu paplašinās nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu risku novērtēšanai. Sagaidāms, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums būs svarīgs sabiedrībai, tai skaitā arī nodokļu maksātāju darījumu partneriem, jo nodrošinās informācijas pieejamību par konkrēto nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes līmeni un radīs pozitīvu efektu uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, ilgtermiņā palielinot valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.

Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums tiks atspoguļots trīs līmeņos. Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt. Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai būtu skaidrs, ko katrs no latīņu alfabēta burtiem apzīmē, VID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par principiem, kas izmantoti, lai noteiktu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Otrais līmenis – VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji. Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.

Papildu informācijas iekļaušana vienotajā elektroniskas darba laika uzskaites datubāzē no 2024. gada 1. jūlija

Lai ieviestu efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, būvkomersantam būs pienākums elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem (gan ar saviem apakšuzņēmējiem, gan ar būvniecības ierosinātāju), tajos veiktajiem grozījumiem un noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros samaksāto līguma summu vai tās daļu (gan būvniecības ierosinātāja norēķini ar būvdarbu veicējiem, gan galvenā būvdarbu veicēja norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem, gan apakšuzņēmēju norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem). Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē. Savukārt stabila finanšu plūsma būvkomersantiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicinās to pakāpenisku iziešanu no ēnu ekonomikas.

Izmaiņas iesnieguma iesniegšanas termiņos nodokļu samaksas pagarinājuma piešķiršanai

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais iesnieguma nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai (atbilstoši deklarācijām) iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc nodokļu samaksas termiņa iestāšanās dienas. Minētais termiņš ir garāks par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta piektajā daļā noteikto piecu darba dienu termiņu, pēc kura pieļaujams uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Ņemot vērā to, ka VID strādā pie nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesa automatizācijas, tiek plānots, ka tā rezultātā būs iespēja nodrošināt nekavējošu lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu. Lai neizveidotos situācija, kad maksātājam jau ir uzsākts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas process, un pēc tam tiek saņemts iesniegums par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, kura izskatīšanas rezultātā pieņemts labvēlīgs lēmums, 15 dienu un piecu darba dienu termiņu būtu nepieciešams vienādot, nosakot piecu darba dienu termiņu. Tas optimizētu samaksas termiņa pagarinājumu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesus un to automatizāciju, ievērojami mazinātu administratīvo un sistēmas slogu un izmaksas.

Kopīgas uzraudzības ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviešana

Lai ieviestu Padomes 2021. gada 22. marta Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, (DAC7) prasības, likums “Par nodokļiem un nodevām” paredzēs kopīgu revīziju (kopīgu uzraudzību) veikšanu – kas ir papildu instruments, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildina esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes. Kopīgu uzraudzību Valsts ieņēmumu dienests kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi varēs īstenot gan pirms nodokļu administrācijas pārbaudes uzsākšanas, to uzskatot par daļu no darbībām informācijas iegūšanai, gan paralēli jau uzsāktām pārbaudes darbībām. Tiek plānots, ka parasti šī kopīgā uzraudzība būs daļa no darbībām informācijas iegūšanai.

Kopīgās uzraudzības beigās Valsts ieņēmumu dienests kopā ar citas dalībvalsts kompetento iestādi sagatavos noslēguma ziņojumu, kurā fiksēs visus faktus un apstākļus, kas tiks konstatēti kopīgās nodokļu administrēšanas darbību īstenošanas rezultātā. Noslēguma ziņojums nebūs administratīvais akts, kas būtu apstrīdams un/vai pārsūdzams. Taču noslēguma ziņojumā iekļautos kopīgās uzraudzības rezultātus, par kuriem panākta vienošanās, Valsts ieņēmumu dienests ņems vērā turpmākajos nodokļu administrēšanas procesos, kuri pēc kopīgās uzraudzības varētu tikt veikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, piemēram, nodokļu administrācijas pārbaudēs, pieņemot attiecīgu lēmumu.

Publiskas presonas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) process

Ar 2024. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesā. Izmaiņas paredz, ka tiek samazināts dāvināšanai (ziedošanai) pieļaujamais procentuālais apmērs, ko var atvēlēt no iepriekšējā gada darbības peļņas, proti, no 20% uz 1,5%. Turpmāk dalībnieku (akcionāru) sapulce noteiks gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Kā arī Ministru kabinetam vai pašvaldībai paredzētas tiesības noteikt tās kapitālsabiedrības, kuras varēs dāvināt (ziedot) tikai ar attiecīgās institūcijas atļauju.

LR FM informācija

www.nikijs.com


VGK
VGK 25.12.2023 12:27, skatījumi: 138
676 ziņojumi
Nosūtīt ziņojumu Pievienot Kontaktiem

Vietnes izmantošanas laiks bez autorizācijas ir beidzies!

Lai varētu turpināt izmantot vietni, jums ir jāautorizējas vai jāreģistrējas.

Pēc 10 sekundēm jūs automātiski novirzīs uz reģistrācijas lapu.