Vienā bankas konta izraksta rindā var būt redzams tikai uzņēmuma nosaukums, maksājumu starpnieks un ieskaitītā summa. Ar to nepietiek, lai noteiktu, kā darījums jāatspoguļo gada ienākumu deklarācijā. Nav zināms, vai naudu izmaksājis Latvijā vai ārvalstī reģistrēts organizētājs, kāds bijis faktiskais laimesta apmērs un vai nodoklis jau ieturēts.
Tāpēc šādu pārskaitījumu nevajadzētu mehāniski iegrāmatot vai atstāt bez paskaidrojuma. Vispirms jānoskaidro naudas saņēmējs, izmaksātājs un darījuma pamatojums. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja privātpersonas nauda nonākusi kontā, kuru tā izmanto arī saimnieciskajai darbībai.
Zīmola nosaukums vēl nenorāda ienākuma valsti
Pirmais uzdevums ir identificēt azartspēļu organizētāju. Vietne var būt latviešu valodā, pieņemt maksājumus eiro un izmantot Latvijā pazīstamu maksājumu rīku, bet ar to vēl nepietiek, lai ienākumu uzskatītu par Latvijā gūtu. Jāpārbauda juridiskā persona, kura uztur spēlētāja kontu un veikusi izmaksu, kā arī valsts, kurā ienākums gūts.
Skaidrojot, kā saistīti ārzemju kazino laimesti un ienākuma nodoklis, jānodala divi jautājumi: ko platforma parāda spēlētāja kontā un kas Latvijas rezidentam jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Platformas apraksts var palīdzēt saprast izmaksas izcelsmi, taču nodokļa aprēķinam jābalstās uz darījumu dokumentiem un aktuālo VID skaidrojumu.
Maksājumu starpnieka nosaukums bankas izrakstā arī ne vienmēr ir ienākuma avots. Tas var būt tikai tehniskais maksājuma izpildītājs. Tādēļ ar bankas konta izrakstu vien nepietiek — nepieciešams arī pārskats no spēlētāja konta.
EDS dati ir jāpārbauda, nevis tikai jāapstiprina
Latvijas azartspēļu vai izložu organizētājs ietur nodokli izmaksas vietā, ja vienā reizē vai viena apmeklējuma laikā izmaksātais laimests pārsniedz 3000 eiro. Par šādu izmaksu organizētājs sniedz paziņojumu VID. Savukārt par atsevišķu laimestu zem 3000 eiro paziņojums nav jāsniedz.
Tas rada praktisku situāciju: cilvēks gada laikā var saņemt vairākus mazākus laimestus, par kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav ieturēts un informācija EDS var nebūt pilnīga. Ja visu gada laimestu kopsumma pārsniedz 3000 eiro, saņēmējam pašam jādeklarē kopējā summa un jāsamaksā nodoklis no pārsnieguma daļas.
Ārvalstīs gūtos laimestus norāda gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā. Šeit 3000 eiro slieksni nevajag sajaukt ar deklarēšanas pienākumu. VID metodiskajā materiālā dots piemērs, kurā Latvijas rezidents ārvalstī laimējis 2000 eiro: nodoklis no šīs summas nav jāmaksā, taču laimests tik un tā jānorāda D2 pielikumā.
Detalizēts piemērs par ārvalstī gūta laimesta norādīšanu D2 pielikumā atrodams VID metodiskajā materiālā par IIN no izložu un azartspēļu laimestiem.
Gada slieksni nepiemēro katrai izmaksai atsevišķi
Nodokļa aprēķinā saskaita gada laikā gūtos izložu un azartspēļu laimestus. Nav nozīmes, vai tie saņemti vienā vai vairākās vietās un vai katra atsevišķā izmaksa bijusi mazāka par 3000 eiro. Pirmie 3000 eiro no gada laimestu kopsummas nav apliekami, bet nodokli aprēķina pārsnieguma daļai.
Piemēram, ja cilvēks Latvijā saņēmis 1800 eiro laimestu un ārvalstī vēl 2300 eiro, gada kopsumma ir 4100 eiro. Deklarācijā jānorāda abi ienākumi atbilstoši to gūšanas vietai, bet ar nodokli apliekamā pārsnieguma daļa ir 1100 eiro. Pieņemot, ka piemērojama 25,5 procentu likme un ārvalstī nodoklis nav ieturēts, aprēķinātais IIN par šo pārsniegumu ir 280,50 eiro.
No 2025. gada laimestu apliekamajai daļai piemēro 25,5 procentu likmi, bet ienākuma daļai virs likumā noteiktā 105 300 eiro sliekšņa — 33 procentus. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 200 000 eiro, jāvērtē arī papildu trīs procentu likme. EDS aprēķinu veic kopā ar pārējiem gada ienākumiem, tādēļ lielāka laimesta gadījumā to nevajadzētu skatīt atrauti no algas, saimnieciskās darbības un citiem ienākumiem.
Iemaksas un zaudējumi nesamazina apliekamo summu
Bieža kļūda ir laimestu pielīdzināt neto peļņai. Spēlētājs var uzskatīt, ka gada laikā iemaksājis vairāk, nekā saņēmis atpakaļ, tāpēc apliekama ienākuma nav. VID kārtība ir cita: nodokli no laimestu kopsummas pārsnieguma aprēķina neatkarīgi no dalības maksām un zaudētajām summām.
Arī bankas konta pārskaitījums viens pats nepasaka visu nepieciešamo. Tas apliecina naudas kustību, bet var neparādīt laimesta rašanās datumu, gada laimestu kopsummu vai ārvalstī ieturēto nodokli. Tieši tāpēc grāmatvedim nevajadzētu rekonstruēt aprēķinu tikai no ienākošajiem un izejošajiem bankas maksājumiem.
Kādi dokumenti nepieciešami
Pirms deklarācijas sagatavošanas lietderīgi savākt četras informācijas grupas:
- Spēlētāja konta pārskatu. Tajā jābūt redzamām izmaksām, laimestiem un darījumu datumiem par visu kalendāra gadu, nevis tikai vienam veiksmīgam darījumam.
- Bankas konta izrakstu. Tas ļauj salīdzināt platformas norādītās izmaksas ar faktiski saņemto naudu un pamanīt maksājumu starpniekus.
- Ziņas par organizētāju. Vajadzīgs juridiskais nosaukums un valsts, nevis tikai kazino zīmols vai lietotnes nosaukums.
- Dokumentu par ārvalstī samaksāto nodokli. Ja nodoklis jau ieturēts ārvalstī, Latvijas aprēķinu var samazināt par ārvalstī samaksāto summu, nepārsniedzot Latvijā aprēķināto nodokli. Tomēr samaksai jābūt apliecinātai ar ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts apliekamais ienākums un samaksātais nodoklis. Ar platformas ekrānuzņēmumu vien šim mērķim nepietiek.
Klientam jāapstiprina arī tas, vai gada laikā nav saņemti citi laimesti. Vienas platformas pārskats nevar pierādīt gada kopējo summu, ja izmantotas vairākas vietnes, izlozes vai klātienes spēļu vietas.
Praktiska pārbaudes secība
Drošākais darba process ir secīgs:
- identificēt faktisko ienākuma saņēmēju un izmaksātāju;
- noteikt, vai ienākums gūts Latvijā vai ārvalstī;
- apkopot visus gada laimestus, nedzēšot tos ar iemaksām un zaudējumiem;
- salīdzināt klienta dokumentus ar EDS pieejamo informāciju;
- Latvijā un ārvalstīs gūtos laimestus norādīt tiem paredzētajās deklarācijas sadaļās;
- pārbaudīt, vai par ārvalstī ieturēto nodokli ir derīgs apliecinājums;
- saglabāt aprēķinu un izmantotos dokumentus kopā ar deklarācijas darba materiāliem.
Ja pārskaitījums nonācis uzņēmuma vai saimnieciskās darbības kontā, ar to vien tas nekļūst par uzņēmuma ieņēmumu. Šādā gadījumā papildus jānoskaidro, kam laimests pieder un kāpēc izmantots attiecīgais konts. Neizskaidrotu maksājumu nevajadzētu automātiski klasificēt kā preču vai pakalpojumu ieņēmumus.
Šīs situācijas būtība nav tikai laimesta nodokļa likme. Grāmatveža uzdevums ir savienot trīs informācijas avotus — bankas izrakstu, platformas darījumu pārskatu un EDS datus — un pārbaudīt, vai tie apraksta vienu un to pašu ienākumu. EDS sagatavotā informācija palīdz, bet neatceļ nodokļu maksātāja pienākumu to pārbaudīt un vajadzības gadījumā papildināt.
Rakstā aprakstīta kārtība, kas pārbaudīta 2026. gada oktobrī. Individuālā situācijā, īpaši ja izmaksas veiktas vairākās valstīs vai piemērojama augstākā nodokļa likme, nepieciešams VID vai nodokļu konsultanta skaidrojums.
Azartspēles paredzētas tikai pilngadīgajiem, un tās nav uzskatāmas par ienākumu gūšanas veidu.
