Kas nosaka to, kādas metodes izmantojamas preču iepakojuma svara noteikšanai?
15.12.2005. likuma «Dabas resursu nodokļa likums» 24.panta 3.daļā ir norādīts, ka Ministru Kabinets nosaka iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, kuras izmantojamas gadījumos, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu.
Šīs metodes ir nosauktas Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr.404 «Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju» 54.punktā un tās ir divas: tiešā noteikšanas metode un netiešā noteikšanas metode.
Kas ir tiešā metode svara noteikšanā?
Tā ir iepakojuma katras vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām.
Izmantojot šo metodi ir būtiski atcerēties, ka jāsver ir viss iepakojums, kas pievienots precei, kuru uzņēmums realizē Latvijā pirmo reizi vai sāk izmantot savā saimnieciskajā darbībā. Tas nozīmē, ka visa prece pirms realizācijas vai sākot to lietot ir jāizpako, lai varētu nosvērt katru iepakojuma vienību.
Par iepakojuma uzskaites pamatojuma dokumentu šajā gadījumā būs jānoformē «Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru», kura veidlapa ir dota19.06.2007. noteikumu Nr.404 «Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju» 9.pielikumā.
Aizpildot veidlapu «Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru», uzņēmuma vadītāja izveidotā komisijasadaļā «Piemērotā svara noteikšanas metode» aizpildīs 11.1.punktu «Tiešā metode», kurā atzīmēs prasīto informāciju par izmantoto masas mērīšanas līdzekli. Svarīgi ir ievērot, ka svariem ir jābūt verificētiem, aktā ir jāieraksta svaru atbilstības sertifikāta numurs un pēdējais verifikācijas datums.
Bet praktiski dzīvē ir tā, ka ne visos gadījumos preču iepakojumu ir iespējams nosvērt, un ir gadījumi, kad preci nedrīkst izpakot, vai prece nonāk uzreiz klientam vai arī iepakojums ir liels un to tāpēc to nav iespējams nosvērt.
Šādos gadījumos uzņēmums nevar piemērot tiešo metodi un tam ir jāizvēlas netiešā iepakojuma svara noteikšanas metode.
Kas ir netiešā metode svara noteikšanā?
Gadījumos, kad dabas resursu nodokļa maksātājs preču iepakojuma svara noteikšanai izvēlas izmantot netiešo metodi, pieminētajos Ministru Kabineta noteikumos ir nosaukti trīs veidi, kā to īstenot:
- iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars vai faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars;
- preču piegādātāja sniegtais preču iepakojuma tehniskais apraksts (specifikācija);
- dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.
Tālāk par katru veidu atsevišķi.
Iepakojuma materiāla izlietojuma normas.
Tās satur informāciju par konkrētai precei vai tipveida precei pievienojamo iepakojuma materiāla veidu un svaru. Tās ir piemērojams iepakojuma kā dabas resursu nodokļa uzskaites pamatošanai, jā tās rakstveidā ir apstiprinājusi nodokļa maksātāja paraksttiesīgā persona.
Iepakojuma materiāla izlietojuma normas uzņēmums var izstrādāt pats savāmpašražotām precēm, kā arī tām, ko tas bieži saņem no ārvalstīm. Apstiprinātās noramas iesakām periodiski aktualizēt, jo, kā rāda pieredze, iepakojuma svaram ir tendence mainīties.
Preču piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments, kas apliecina iepakojuma materiāla veidu un svaru.
To sagatavo tā persona, no kuras prece tiek pirkta, lai izsniegtu preču pircējam -nodokļa maksātājam Latvijā. Preču pārdevējs – piegādātājs parasti vislabāk zina, kādi iepakojumi un no kāda materiāli ir pievienoti konkrētai precei gan ražošanas procesā, gan sagatavojot to transportēšanai uz Latviju.
Šis veids parasti ir vismazāk darbietilpīgais iepakojuma svara noteikšanā, ja preču piegādātājs ir atsaucīgs, savlaicīgi sagatavo un izsniedz šo dokumentu, un dokuments nav «jādzenā rokā» bezgalīgi ilgi.
Izmantojot piegādātāja apliecinājumu, nodokļa maksātājam ir jāpievērš uzmanību tam, lai saņemtais dokuments būtu oriģināls. Tātad tas nevar būt atsūtīts pa faksu vai e-pastu. Dokumentam obligāti ir jābūt parakstītam un tam ir jāatbilst dokumentu noformēšanas prasībām, lai to varētu atzīt par attaisnojuma dokumentu.
Dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.
Ja preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu, tad nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu, kura veidlapa ir dota 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju» 9. pielikumā. Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.
Netiešo iepakojuma svara noteikšanas metodi izmanto arī Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra iepakojuma eksperti, sastādot un izsniedzot nodokļa maksātājam dokumentu „Atzinums par iepakojuma materiāla veidu un varu”. Visbiežāk nodokļa maksātāji atzinumu kā iepakojuma svara pamatojuma dokumentu izvēlas izmantottajos gadījumos, kad no piegādātāja nav iespējams saņemt nekādu informāciju par preču iepakojuma materiālu veidiem un to svaru konkrētā saimnieciskā darījumā, kā arī uzņēmumam nav iespējas preču iepakojumu nosvērt. Iepakojuma ekspertu saraksts ir pieejams Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centra mājas lapā www.lisc.lv.
Vai uzņēmums pats var izvēlēties, kādu metodi izmantot?
Protams, ka nodokļa maksātājs pats izvēlas gan metodi iepakojuma svara noteikšanai, gan pamatojuma dokumenta veidu.
Praksē esam pārliecinājušies, ka uzņēmumi labāk orientējas iepakojuma pamatojuma dokumentu veidos, bet nezina, kura metode ir izmantota attiecīgā dokumenta sagatavošanā un cik būtiski ir pierādīt uzskaitītā iepakojuma svara precizitāti.
Cik būtiski ir zināt to, ar kādu metodi ir noteikts iepakojuma svars?
Netiešai metodei ir priekšrocība pret tiešo metodi, jo tai ir paredzētas pieļaujamās novirzes.
Saskaņā ar 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju» 55. punktu, nosakot iepakojuma svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:iepakojumam no stikla - par 15 % uz iepakojuma vienību; iepakojumam no plastmasas (polimēriem), tajā skaitā bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas - par 10 % uz iepakojuma vienību;iepakojumam no metāla - par 10 % uz iepakojuma vienību; iepakojumam no koksnes - par 15 % uz iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 20 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai;iepakojumam no papīra, kartona un citām dabiskajām šķiedrām - par 15 % uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 25 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai.
Tas nozīmē, ka nosakot preču iepakojumu ar tiešo metodi uzņēmumam ir ļoti precīzi jānosakaiepakojuma svars un pārbaudes laikā tam ir jāatbilst pamatojuma dokumentā – aktā – uzrādītajam svaram.
Ja ar netiešo metodi noteiktais atsevišķu iepakojuma materiālu svars nav precīzs, bet tas iekļaujas pieļaujamās novirzēs, tas ir atbilstošs un to var izmantot nodokļa maksātāja iepakojuma uzskaitē, lai pamatotu Latvijā pirmo reizi realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojumu un izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu.
Kur praktiski var iegūt zināšanas par iepakojuma svara noteikšanas metodēm un pamatojuma dokumentiem?
AS «Latvijas Zaļais punkts» saviem klientiem, kas noslēguši līgumu ar to un saņēmuši atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas, bez maksas sniedz konsultācijas iepakojuma uzskaitē.
Šī darba veikšanai AS «Latvijas Zaļais punkts» četri speciālistiapmācību un veiksmīgi nokārtota eksāmena rezultātā ir ieguvuši un regulāri uzturLatvijas iepakojuma sertifikācijas centra iepakojuma eksperta kvalifikāciju. Tas dod iespēju mūsu speciālistiem izprast mūsu klientu problēmas iepakojuma identificēšanā jebkurās saimnieciskajās darbībās, izteikt priekšlikumus iepakojuma uzskaites organizēšanai atbilstoši uzņēmuma struktūrai, rekomendēt klientam viņa darbības veidam piemērotākos iepakojuma svara pamatojuma dokumentus, noteikt iespējamos riskus klienta uzskaitē.
Mēs regulāri piesaistām Latvijas iepakojuma sertifikācijas centru sniegt apmācības mūsu klientiem iepakojuma identificēšanā un uzskaitē, kā arī braucam uz vietas pie klientiem, iepazīstamies ar viņu saimniecisko darbību un palīdzam uzsākt vai pilnveidot viņu iepakojuma kā dabas resursu nodokļa objekta uzskaiti.
