Ar šī gada 1. maiju stājas spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
Trauksmes celšana nozīmē, ka cilvēks ziņo par tiesību un ētikas normu pārkāpumiem savā darba vietā vai iestādē, ja vien tas neskar tikai viņu personīgi, bet jau plašāku sabiedrības daļu un var kaitēt sabiedrības interesēm.
Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, amatpersonu bezdarbību vai nolaidību, darba drošības apdraudējumu, nodokļu krāpšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.tml.
Ikviens var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem:
· iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem)
· vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu)
· ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja).
Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, viņam un viņa radiniekiem tiek nodrošinātas Trauksmes celšanas likumā noteiktās aizsardzības garantijas.
Izvēloties vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai informētu par tā kompetencē esošajiem jautājumiem (piemēram, nodokļu krāpšanu, kontrabandu, amatpersonu negodprātību vai tml.), ikviens to var darīt šādos veidos:
· Aizpildot speciālu trauksmes celšanas veidlapu un nosūtot to uz e-pastu: trauksme@vid.gov.lv
· Zvanot un informējot pa tālruņa numuru: 67120001
· Aizpildot speciālu trauksmes celšanas veidlapu un slēgtā aploksnē ar norādi “Trauksmes cēlēja ziņojums” iesniedzot to speciāli tam paredzētajā, slēdzamajā urnā, kas atrodas VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā 1. stāva Informācijas centrā.
Jebkādā veidā Valsts ieņēmumu dienestā saņemtie ziņojumi būs pieejami tikai šauram, noteiktam VID darbinieku lokam[1], kuri tos pseidonimizēs[2] un nodos ziņojumus attiecīgajai VID struktūrvienībai izskatīšanai pēc būtības vai nodos to citai institūcijai pēc piekritības.
Trauksmes cēlējs ziņošanas brīdī sniedzamo informāciju uzskata par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu. Trauksmes cēlējs savā ziņojumā apliecina, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu var tikt saukts pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
Trauksmes celšanas tiesiskais regulējums:
· Valsts kancelejas vadlīnijas
· Tīmekļa vietnē www.trauksmescelejs.lv
Redzi. Dzirdi. Runā.
[1] Atbildīgā persona trauksmes celšanas jomā par iespējamo informācijas izpaušanu trešajai personai, kura nav uzskatāma par kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos, un veicot jebkuras citas darbības ar iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otro daļu, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19.pantu un Krimināllikuma 329.pantu ir saucama pie kriminālatbildības.
[2] Pseidonimizācija ir personas datu maskēšanas process.
VID informācija