http://www.likumi.lv/doc.php?id=80346
Ministru kabineta noteikumi Nr.584
Rīgā 2003.gada21.oktobrī (prot. Nr.55 31.§)
Kases operāciju uzskaites noteikumi

Aivars, paldies Jums,bet es meklēju разъяснения VID " О подготовке кассовых ордеров, если собственник предприятия, член правления снимает инкассированные деньги для авансовых отчетов". no 24.08.2012.g.

Ar ko tie kases orderi atšķiras no parastiem kases orderiem???

Это мне известно, просто хотела прочесть разъяснения VID что там?

А кто вам про них сказал?

Ar ko tie kases orderi atšķiras no parastiem kases orderiem???
Вот и хотела ознакомиться вдруг atšķiras no parastiem kases orderiem???
Раз от 24.08.2012.

Nav gadījies tādus lasīt.

Читаю на портале д-к, но у меня простой абонемент и к ознакомлению не доступен.

Uzrakstiet dokumenta datumu, numuru, nosaukumu, pameklēsim kopā.

Aivars, у меня простой абонемент и к ознакомлению не доступен.Прочла лишь что разъяснения VID " О подготовке кассовых ордеров, если собственник предприятия, член правления снимает инкассированные деньги для авансовых отчетов". no 24.08.2012.g

Tas nav VID metodiskais materiāls, tā ir Uzziņa (konkrētam uzņēmumam - droši vien).
Man arī nav tādas pieejas.

UZZIŅA
Rīgā

24.08.2012.

SIA "K"

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA "K", reģ. Nr.(...), (turpmāk - Iesniedzējs) 2012.gadajūlija iesniegumu par uzziņu (turpmāk - iesniegums) un sniedz šādu uzziņu.

Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu.

Iesniedzējs lūdz izskaidrot par Iesniedzēja uzņēmuma skaidras naudas darījumiem un norāda, ka uzņēmumā, tas ir Iesniedzējs, katru dienu no kases aparāta noņem Z pārskatu, izraksta ieņēmumu orderi un pēc tam uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis, ņem inkasēto naudu uz avansa norēķiniem, izrakstot izdevumu orderi.

Iesniedzējs jautā, vai drīkst, pamatojoties uz Z pārskatu, naudu no kases aparāta uzreiz grāmatot uz avansa norēķiniem, nenoformējot liekos kases ieņēmumu un izdevumu orderus, jo īstenībā darbība ar uzņēmuma kasi nenotiek un lieka orderu rakstīšana nesniedz patiesu informāciju? Noformējot izņemto no kases aparāta naudu uz avansa norēķinu ir nepieciešama, lai uzreiz veiktu visus nepieciešamos norēķinus, jo nauda uzņēmuma kasē faktiski neatrodas, un saimnieciskās darbības specifika paredz regulārus norēķinus skaidrā naudā, kam jāizmanto avansa norēķini.

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu, no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, sniedz šādu uzziņu.

Likuma "Par grāmatvedību" 2.pantapirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (turpmāk - kases aparāts) lietošanas kārtību, lietotāju pienākumus, kā arī darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus reglamentē Ministru kabineta 2007.gada2.maija noteikumi Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 42.punktam kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas žurnālā (turpmāk - žurnāls) un Z pārskatā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros.

Komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk - uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk - kases operācijas) uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada21.oktobra noteikumi Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" atbilstoši minēto noteikumu 1.punktam

Ministru kabineta 2003.gada21.oktobra noteikumu Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" 6.punktā ir noteikts, ka uzņēmums, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, no personas skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā ierīcē vai iekārtā (turpmāk - kases aparāts), par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem.

Savukārt Ministru kabineta 2003.gada21.oktobra noteikumu Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" 6.1punktā ir noteikts, ja saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību kasieris operators darbdienas laikā saņemto skaidro naudu nodod inkasatoram iemaksāšanai uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā vai šo naudu pats iemaksā uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā, kases grāmatu nekārto un kases operācijas reģistrē kases aparāta žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada21.oktobra noteikumu Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" 33.punktamkasieris izsniedz no kases skaidro naudu tikai fiziskajai personai, kura kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādīta kā skaidrās naudas saņēmējs vai kurai ir attiecīga normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota pilnvara (turpmāk − pilnvarotā persona). Skaidrā nauda tiek izsniegta tikai tad, kad fiziskā persona ir parakstījusies kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentā). Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā − kases izmaksu attaisnojuma dokumentam).

Tādējādi Iesniedzējam par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai Iesniedzēja kasē paredzēto skaidro naudas summu jāsagatavo viens kases ieņēmumu orderis, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem. Savukārt no kases izsniedzot skaidro naudu Iesniedzēja īpašniekam - valdes loceklim - jāsagatavo kases izdevumu orderis.

Savukārt, ja saskaņā ar Iesniedzēja noteikto kārtību kasieris operators darbdienas laikā saņemto skaidro naudu pats iemaksā iesniedzēja kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā, kases grāmatu var nekārtot un kases operācijas reģistrē kases aparāta žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, tas ir, nesagatavo kases izdevumu orderi.

Sniedzot uzziņu, tika piemērotas šādas tiesību normas: likuma "Par grāmatvedību" 2.pantapirmā daļa, Ministru kabineta 2007.gada2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 42.punkts Ministru kabineta 2003.gada21.oktobra noteikumu Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" 1., 6., 6.1, 33.punkts

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 101.pantaceturtajai daļai uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.pantaotro daļu augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz uzziņu apstrīdēšanu nav augstākas iestādes, šī uzziņa nav apstrīdama un pārsūdzama.

Ģenerāldirektora p.i. T.Kravalis

Bet d-k nosaukums- VID skaidrojumi pienemts 24.08.2012.g. "Par kases orderu sagatavošanu......

Aivars, liels paldies! И где же Вы это нашли?

Kur kungs muižu ņem...

Uzreiz teicu, ka tā ir Uzziņa nevis Metodiskais materiāls.
Bija prieks palīdzēt.
Lai veicas dokumenta studēšanā.

P.S. Uzziņa arī ir skaidrojums - viss pareizi.