1947. Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu.

1948. Par patapinājuma priekšmetu var būt kā kustamas, tā arī nekustamas lietas.

Par patapinājuma priekšmetu var būt arī svešas, bet tikai ne patapinājuma ņēmēja paša lietas.

1949. Līdzdalība lietas lietošanā, nenododot to lietotājam, uzskatāma nevis par patapinājumu, bet par dāvinājumu.

1950. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs.

1951. Ja kāds patapina lietu, neaprobežojot tās lietošanas veidu un laiku, tad viņš var atprasīt lietu ikkatrā laikā.

Ja zirgs ir kustama vai nekustama lieta, tad var!

Nosprādzis zirgs - nekustama lieta.
Jau aprakC!

Visu var, tik neaizmirstam, ka patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod viņam uzticētā lieta pēc iespējas labā stāvoklī. Turklāt jāatdod arī visi ar to saņemtie piederumi, no tās iegūtie augļi un cita veida peļņa.

Visi zirgāboli būs jāatdod...

Kāds jau te sācis domāt par dārziņu sezonu, kāpostu audzēšanu. Un, bāc, tāda shēma izgāzās, vai ne?

Visiem liels paldies. Patapināsim zirgu.