Ja ir sācies konflikts ar darba devēju, vispirms ir jāpārstāj ticēt tam ko viņš saka.

Manuprāt nozīmīgākais faktors kas nosaka notikumu gaitu šodien (2025.gads) ir tas fakts ka darbinieks var apstrīdēt tiesā savu atlaišanu no darba tikai vienu mēnesi pēc atlaišanas. Juridiskajā valodā skanējums ir šāds:

Darba likuma 122. pantā noteiktā prekluzīvā termiņa pārkāpuma sekas (JUDIKATŪRAS MAIŅA) / 122.p.
Vēršanās tiesā pēc Darba likuma 122. pantā noteiktā viena mēneša termiņa, kuru prasītājs nav lūdzis atjaunot, ietveras Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punkta sastāvā un apliecina subjektīvās prasības tiesības zudumu, kas ir pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedības izbeigšanai, ja lieta ir bijusi ierosināta (Civilprocesa likuma 223. panta 2. punkts).
Augstākās tiesas 25.04.2018. spriedums Nr. SKC-404/2018 (C28318516)

Šis teksts ir atrodams Darba likumā, pirms 122.pantanosaukuma zem svaru zīmītes.

Neatkarīgi no notikumu gaitas, darbiniekam regulāri, vēlams katru dienu, jāpārbauda savs profīls „Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā“, vai tajā nav ievietots ieraksts par darba attiecību izbeigšanu.

Ja tāds EDS ir ievietots, tad no ieraksta datuma sācies 30 dienu termiňs kura laikā var celt prasību tiesā pret darba devēju, sakarā ar prettiesisku atlaišanu. Pie tādas pieskaitams tiesiski nepamatots uzteikums un gadijumi kad ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība.

Prasības pieteikums nav sarežģīts un ir pa spēkam jebkuram juridiskās plūsmas sekmīgam studentam. Jo vairāk, nav jadrukā simtiem papīru lapu, prasības pieteikumu ir iespējams iesniegt elektroniski, piereģistrējoties portālā e-lieta. Un tajā uzmanīgi aizpildīt attiecīgās ailes.

To var izdarīt arī ja rokās nav neviena dokumenta no darba devēja.

Iesaku laicīgi parūpēties par elektronisko parakstu. Tas vēlāk vairākkārt noderēs arī cituviet.

Ja no atlaišanas dienas ir pagājis laiks ilgāks par mēnesi, darbinieks divu (trīs) gadu laikā var vērsties tiesā lai pamēģinātu atgūt nesamaksāto viņam naudu.

Valsts likumdošanā darbinieks šodien tiek iekļauts personu kategorijā, kura ir atbrīvota no valsts un kancelejas nodevām par prasības celšanu.
Un kuras darbiniekam nav jāsedz, ja tiesas procesu viņš zaudē.
Tātad ir iespējams sniegt prasību par pilnu, skaitliski neierobežotu summu kuru darba devējs ir palicis darbiniekam parādā.

Darba likuma 31. panta pirmā daļa nosaka ka „visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā …“
No dienas kad starp pusēm tiek izbeigtas darba attiecības.

Darba likuma 31.pantaotrā daļa nosaka termiņu trīs gadus, gadijumā ja darba devējs nav izsniedzis pie darbinieka atlaišanas aprēķinu.
„Lai dotu iespēju darbiniekam pārliecināties, ka viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, samaksa ir aprēķināta pilnīgi un nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieturētas pareizi.“ (citāts no komentāra pie likuma)

Darbinieka instrumenti ir laiks un pacietība.
Tiesa neizskatīs prasību, ja prasības pieteikumā minēti fakti nebūs apstiprināti ar pierādījumiem.
Tātad ir jāparūpējās par tādiem. Vēlams, — laicīgi

"Darba Likuma" (DL) definējumā / izpratnē (un arī atbilstoši elementārai loģikai) PIERĀDĪŠANAS (pierādījumu nodrošināšanas un tam. saistīto aktivitāšu) PIENĀKUMS ir deleģēts Darba Devējam (DD). Skat. DL "125.pants. Pierādīšanas pienākums" u.c., attiecīgi saistīti. Darba ņēmēja (DŅ) tiesības ir pieprasīt Likumīgi adekvātu attieksmi no DD, savukārt - DD ir pienākums pierādīt, ka VISS ir noticis atbilstoši DL attiecīgajiem nosacījumiem, ieskaitot arī DD rīcību, tostarp attiecībā uz dokumentācijas (u.c. pierādījumu) sagatavošanu, apriti, arhivēšanu u.t.t., un tam.).

DL nosacījumi ir teju "vienos vārtos" DŅ interesēs un ir OBLIGĀTI saistoši gan DD (pirmkārt un galvenokārt), gan DŅ.

Veiksmi Jums!

P.S.

Tā ir tipiska "ĶĒĶA tiesu SISTĒMĀ" (un, diemžēl, ne tikai) max. plaši izplatīta un burtiski ikdienišķi piekopta "vispārzināmā PRETTIESISKĀ(!!!) prakse" - "nevēlamo (iedomāti mazĀKtiesīgo) klientu atšūšanas shēma" (sevišķi - civillietās / administratīvajos procesos) - juridiski / pēc būtības absolūti nepamatoti (nu jau nereti - pat demonstratīvi PRETLIKUMĪGI) pieprasīt PIERĀDĪJUMUS no tās "puses", kuras rīcībā tādi NEVAR būt gan saskaņā ar Likumu, gan elementāri loģiski.

Konkrētajā gadījumā - DŅ nav nekādu iespēju vai pat pienākums uzrādīt (dokumentālos u.c.) PIERĀDĪJUMUS, kuri var būt TIKAI un VIENĪGI DD rīcībā (uzņēmuma lietvedībā / grāmatvedībā / arhīvā un taml.).

Cita starpā , civilprocesuālā situācijā tiesa VAR izvēlēties, vai tā GRIBĒTU vērtēt (tātad - pieprasīt vai nepieprasīt [no attiecīgi ATBILDĪGĀM!!!] fiz./jur./publ. personām un taml. nodrošināt tiesvedības vajadzībām) PIERĀDĪJUMUS, vai arī uzskatīt, ka tai (ĶĒĶA tiesai) pilnīgi pietiek ar t.d. "revolucionāro pārliecību". Kur pretī - kriminālprocesuālā situācijā PIERĀDĪJUMU izprasīšana / iegūšana (Likumīgi pamatota!!) un vērtēšana ir OBLIGĀTS tiesas PIENĀKUMS. Nu, vismaz - tā to nosaka Likumi.

Precīzi izklāstīts. Maz ko varu piebilst.
Vērtīgs iegudījums tēmā. Sirsnīgi pateicos. Kā arī paldies par veiksmes novēlējumu

Sacensības princips visā krāšņumā.

Pilnībā piekrītu Jūsu rakstītam. Te kādu laiku vācu dažādus materiālus un skaidri redzams kā ir mainijussies rakstu kvalitāte kuros tiek aprakstīta DŅ tiesiskā aizsardzība.
Laika gaitā Kaut kādas normas un instrumenti paliek pilnīgi nederīgi, bet vietā nāk jauni.
e-lieta. Skaidrs ka viņas ieviešana nāk ne no advokātu aprindām. Vecās dziesmās sākums skanēja tā, — „Galvenais ir uzrakstīt ļoti labu prasības pieteikumu …“. Tagad jåsaliek un jāmāca jauns dzejolis, jo prasītājs pats var aizpildīt ailes un iesniegt dokumentu tiesā.

Patiesībā - ar "sacensības principu" šajā pašreizējā "valstī" / tajā parazitējošajā "ĶĒĶA tiesībsargājošajā SISTĒMĀ" (sevišķi jau - t.d. "civiltiesiskajās" sfērā) tiek aizbildināta / attaisnota visp(a)rastākā korporatīvā / institucionālā KORUPCIJA. Kas, savukārt, nereti izpaužas nevis klasiskā ($$$) formātā, bet gan kā "morālā (mentālā / intelektuālā) blatošana", t.sk arī minētajā "tiesībsargājošajā" SISTĒMĀ. Un, pie tam, NEVIENS Likums šādu koruptīvo perversiju pat neidentificē / nekvalificē, par šāda nozieguma reglamentāciju vai sankcionēšanu - pat nerunājot. Tā ir "sacensība", kurā "tiesnesis" (pie)spēlē vieni no "pusēm".

Zināma personīgā pieredze liecina, ka (tieši "civilprocesuālās" situācijās) - pat KONKRĒTI norādot uz dokumentu u.c. PIRĀDĪJUMU atrašanās vietu (uzņēmuma lietvedība / grāmatvedība, valsts / pašvaldību lietvedība / arhīvi un taml.), kā arī uz šo PIERĀDĪJUMU turētājiem deleģēto EKSKLUZĪVO (Likumīgo tiesību / pienākumu / atbildības) KOMPETENCI, tostarp attiecībā uz rīcību ar dokumentiem u.c. PIERĀDĪJUMIEM, kā arī aicinot izprasīt šos PIERĀDĪJUMUS no to turētājiem (pat norādot konkrētus dokumentus, to izdošanas datumu, nosaukumu, satura aprakstu u.c. raksturojošos parametrus) - "ĶĒĶA tiesa" (tāpat kā daudzas citas zināmas valsts / pašvaldību pārvaldes institūcijas / struktūras) to vienkārši ignorē. Kritiskākajos gadījumos - pat, turpina pieprasīt PIERĀDĪJUMUS no tās "puses", kuras rīcībā tie NAV un NEVAR būt (gan juridiski, gan pēc būtības). Labāk nekas nepaliek, diemžēl - šāda klaji PRETLIKUMĪGA "vispārzināmā prakse" tikai "iet plašumā un dziļumā", kā zināmās metastāzes.

Jums taisnība - DL "normas" tiek "renovētas", un NE jau DŅ interesēs. Tieši tāpat, kā citi NA, ieskaitot "vispārējos" (piem. KL).

Attiecībā uz "advokātiem" (u.c. "procesos iesaistītajiem" personāžiem, kas pārstāv "ĶĒĶA" SISTĒMU) - nekādu ilūziju, absolūti: tā ir suga, kas pelna savu "dienišķo kaviārmaizīti" uz "procesa ilgtspējību" - NEVIS uz REZULTĀTU.

Imponē Jūsu precīza, skaidra un lakoniska domu izpausme.
Man tiešām zēl ka ar savu neveiklību varēju atsaukt kādas mazpatīkamas atmiņas. Šajā gadijumā lūdzu piedošanu.
Vel padomāju ka šodien daļa no pētnieciska darba varētu būt notiēkošā apraksts. Tas vēlāk ļaujtu citiem cilvēkiem, ar citām iespējām, labāk redzēt faktu kopumu un ļautu drošāk rīkoties

Dažas atzīmes par pierādījumiem.

Darba likuma 129.pantsnosaka ka darba devējam triju dienu laikā ir jāsniedz rakstistka izziņa par darbinieka stāvokli uzņēmumā. Datus ir tiesīgi pieprasīt valsts, pašvaldības institūcijas un pats darbinieks.

Administratīvās atbildības likuma 115.pantsuzskaita 50 valsts organizācijas kuras sargā pilsoņu mieru administratīvo pārkāpumu laukā.

Vel vienu derīgu padomu pasmēlu no bezgalīgā avota ar dažādu latvijas juridiskā slāņa interviju maisijuma. Vienā tādā intervijā bija sacīts ka ideālam prasības pieteikumam jabūt tādam, lai tiesneša palīgam atliek tikai no tā pārrakstīt vārdus lēmumā un tiesnesim uzsist sēdē ar āmuru.

Savā darbā gatavojot prasības pieteikumu es vērsos ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā. Un balstoties uz to ka iesaistītajiem administratīvajā lietā dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar materiāliem, saņēmu daļu no iztrŭkstošajiem dokumentiem.
N.B. Savā pirmajā tēmā forumā, par dokumenta juridisko spēku, izmantoju tieši vienu no tādā veidā iegūtajiem dokumentiem

Dziesma ir gara, dzīve ir īsa.

Abpusēji, teiksim tā.
Nekādu problēmu, absolūti - mūsu atmiņas ir mūsu pieredze (par ko PALDIES Radītājam un Liktenim). Par to "sacepties" nebūtu jēgas. Tātad - arī atvainoties nav par ko.
Tīri subjektīvs (t.sk. ar zināmu pieredzi saistīts) viedoklis:

!. Taml. pētniecība būtu gana interesanta / lietderīga, neapšaubāmi, BET (zināmu iemeslu dēļ) - tikai visnotaļ šaurai iespējamo interesentu / pielietotāju "elitei".

2. Tas, ko šāds pētījums "ļautu citiem cilvēkiem", ir tieši saistīts ar 1. punktā proponēto, diemžēl.

3. Jebkuras "citas iespējas" ir visnotaļ minimālas (ja tādas varētu būt VISPĀR). JO - JEBKĀDAS iespējas (gan principā, gan arī konkrēti pa sfērām un taml. detalizēti) ir tieši proporcionāli saistītas ar pašreizējo VARAS (valsts / pašvaldību pārvaldes, "ĶĒĶA tiesiskuma", masmēdītāju un taml. komponentu jeb "metastāžu") SISTĒMU.

4. "Drošāk rīkoties" jau nevienam netiek liegts (IT KĀ, vismaz saskaņā ar LIKUMU un "demokrātijas pamatprincipu" teorijām). BET, diemžēl - juridiski / pēc būtības ATBILSTOŠI rezultāti JEBKURAI rīcībai netiek "garantēti", absolūti. Tā ir tipiska "spēle vienos vārtos", tradicionāli, un "tikai sava prieka pēc", kā saka. Vismaz pašreiz, šajā pašreizējā "brīvvalstī", tieši tā tas ir. Protams, mēdz būt arī izņēmumi, kā jau katrai SISTĒMAI (kas, kā zināms, tikai apstiprina attiecīgas likumsakarības), tomēr - ļoti reti un tie KONSEKVENTI netiek "reflektēti".plašsaziņā, kas ir izšķiroši būtiski. Dabiski - tas nebūt NAV arguments, lai NEdarītu neko!

Nu ja, dabiski - "BET alus ir salds!"

Kas arī bija jāpierāda...

Paldies par viedokli / pieredzi!

Ir sacīts: "Kurš cīnās, tas, iespējams, var arī zaudēt, bet - kurš necīnās, tas JAU IR zaudējis!"

Un, arī: "Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi "klusējot lupatiņā", vai pat apzināti uz to "parakstoties" un +/- "aktīvi ņemot dalību" - nav būtiskas atšķirības."

Veiksmi Jums!

Paldies par patiesiem un stipriem vārdiem. „Daram kas darams. Un lai notiek kam jānotiek.“
Visu cieņu

P.S. Mani nepamet sajūta ka būs vel par ko rakstīt

Vel pa pierādījumiem.

Šeit izskatās būtu vietā kāds dzidrāks avots.

Ievadam citāts no Dr. jur. Dainas Oses 2013.gadā izdotā bukleta ar nosaukumu — „Darba stridu izskatisana un prasibas pieteikumu sagatavosana“:

„Civilprocesā jēdzieni pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi tiek saprasti atšķirīgās nozīmēs.
Pierādīšanas līdzekļi ir likumā noteiktie pierādījumu avoti, kas satur ziņas par faktiem. Tie ir:

1) pušu paskaidrojumi;
2) trešo personu paskaidrojumi;
3) liecinieku liecības;
4) rakstveida pierādījumi;
5) lietiskie pierādījumi;
6) eksperta atzinums;
7) institūcijas atzinums.“

Pašu bukletu var atrast pie LBAS. Dokumentu man neizdevās sameklēt satura rādītājos, bet ātri saņēmu e-pasta atbildi un dalos ar tiešo cilni uz PDF failu.

https://arodbiedribas.lv/wp-content/uploads/2019/11/darba_stridu_izskatisana_un_prasibas_pieteikumu_sagatavosana.pdf