Ja ir sācies konflikts ar darba devēju, vispirms ir jāpārstāj ticēt tam ko viņš saka.

Manuprāt nozīmīgākais faktors kas nosaka notikumu gaitu šodien (2025.gads) ir tas fakts ka darbinieks var apstrīdēt tiesā savu atlaišanu no darba tikai vienu mēnesi pēc atlaišanas. Juridiskajā valodā skanējums ir šāds:

Darba likuma 122. pantā noteiktā prekluzīvā termiņa pārkāpuma sekas (JUDIKATŪRAS MAIŅA) / 122.p.
Vēršanās tiesā pēc Darba likuma 122. pantā noteiktā viena mēneša termiņa, kuru prasītājs nav lūdzis atjaunot, ietveras Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punkta sastāvā un apliecina subjektīvās prasības tiesības zudumu, kas ir pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedības izbeigšanai, ja lieta ir bijusi ierosināta (Civilprocesa likuma 223. panta 2. punkts).
Augstākās tiesas 25.04.2018. spriedums Nr. SKC-404/2018 (C28318516)

Šis teksts ir atrodams Darba likumā, pirms 122.pantanosaukuma zem svaru zīmītes.

Neatkarīgi no notikumu gaitas, darbiniekam regulāri, vēlams katru dienu, jāpārbauda savs profīls „Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā“, vai tajā nav ievietots ieraksts par darba attiecību izbeigšanu.

Ja tāds EDS ir ievietots, tad no ieraksta datuma sācies 30 dienu termiňs kura laikā var celt prasību tiesā pret darba devēju, sakarā ar prettiesisku atlaišanu. Pie tādas pieskaitams tiesiski nepamatots uzteikums un gadijumi kad ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība.

Prasības pieteikums nav sarežģīts un ir pa spēkam jebkuram juridiskās plūsmas sekmīgam studentam. Jo vairāk, nav jadrukā simtiem papīru lapu, prasības pieteikumu ir iespējams iesniegt elektroniski, piereģistrējoties portālā e-lieta. Un tajā uzmanīgi aizpildīt attiecīgās ailes.

To var izdarīt arī ja rokās nav neviena dokumenta no darba devēja.

Iesaku laicīgi parūpēties par elektronisko parakstu. Tas vēlāk vairākkārt noderēs arī cituviet.

Ja no atlaišanas dienas ir pagājis laiks ilgāks par mēnesi, darbinieks divu (trīs) gadu laikā var vērsties tiesā lai pamēģinātu atgūt nesamaksāto viņam naudu.

Valsts likumdošanā darbinieks šodien tiek iekļauts personu kategorijā, kura ir atbrīvota no valsts un kancelejas nodevām par prasības celšanu.
Un kuras darbiniekam nav jāsedz, ja tiesas procesu viņš zaudē.
Tātad ir iespējams sniegt prasību par pilnu, skaitliski neierobežotu summu kuru darba devējs ir palicis darbiniekam parādā.

Darba likuma 31. panta pirmā daļa nosaka ka „visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā …“
No dienas kad starp pusēm tiek izbeigtas darba attiecības.

Darba likuma 31.pantaotrā daļa nosaka termiņu trīs gadus, gadijumā ja darba devējs nav izsniedzis pie darbinieka atlaišanas aprēķinu.
„Lai dotu iespēju darbiniekam pārliecināties, ka viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, samaksa ir aprēķināta pilnīgi un nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieturētas pareizi.“ (citāts no komentāra pie likuma)

Darbinieka instrumenti ir laiks un pacietība.
Tiesa neizskatīs prasību, ja prasības pieteikumā minēti fakti nebūs apstiprināti ar pierādījumiem.
Tātad ir jāparūpējās par tādiem. Vēlams, — laicīgi

"Darba Likuma" (DL) definējumā / izpratnē (un arī atbilstoši elementārai loģikai) PIERĀDĪŠANAS (pierādījumu nodrošināšanas un tam. saistīto aktivitāšu) PIENĀKUMS ir deleģēts Darba Devējam (DD). Skat. DL "125.pants. Pierādīšanas pienākums" u.c., attiecīgi saistīti. Darba ņēmēja (DŅ) tiesības ir pieprasīt Likumīgi adekvātu attieksmi no DD, savukārt - DD ir pienākums pierādīt, ka VISS ir noticis atbilstoši DL attiecīgajiem nosacījumiem, ieskaitot arī DD rīcību, tostarp attiecībā uz dokumentācijas (u.c. pierādījumu) sagatavošanu, apriti, arhivēšanu u.t.t., un tam.).

DL nosacījumi ir teju "vienos vārtos" DŅ interesēs un ir OBLIGĀTI saistoši gan DD (pirmkārt un galvenokārt), gan DŅ.

Veiksmi Jums!

P.S.

Tā ir tipiska "ĶĒĶA tiesu SISTĒMĀ" (un, diemžēl, ne tikai) max. plaši izplatīta un burtiski ikdienišķi piekopta "vispārzināmā PRETTIESISKĀ(!!!) prakse" - "nevēlamo (iedomāti mazĀKtiesīgo) klientu atšūšanas shēma" (sevišķi - civillietās / administratīvajos procesos) - juridiski / pēc būtības absolūti nepamatoti (nu jau nereti - pat demonstratīvi PRETLIKUMĪGI) pieprasīt PIERĀDĪJUMUS no tās "puses", kuras rīcībā tādi NEVAR būt gan saskaņā ar Likumu, gan elementāri loģiski.

Konkrētajā gadījumā - DŅ nav nekādu iespēju vai pat pienākums uzrādīt (dokumentālos u.c.) PIERĀDĪJUMUS, kuri var būt TIKAI un VIENĪGI DD rīcībā (uzņēmuma lietvedībā / grāmatvedībā / arhīvā un taml.).

Cita starpā , civilprocesuālā situācijā tiesa VAR izvēlēties, vai tā GRIBĒTU vērtēt (tātad - pieprasīt vai nepieprasīt [no attiecīgi ATBILDĪGĀM!!!] fiz./jur./publ. personām un taml. nodrošināt tiesvedības vajadzībām) PIERĀDĪJUMUS, vai arī uzskatīt, ka tai (ĶĒĶA tiesai) pilnīgi pietiek ar t.d. "revolucionāro pārliecību". Kur pretī - kriminālprocesuālā situācijā PIERĀDĪJUMU izprasīšana / iegūšana (Likumīgi pamatota!!) un vērtēšana ir OBLIGĀTS tiesas PIENĀKUMS. Nu, vismaz - tā to nosaka Likumi.

Precīzi izklāstīts. Maz ko varu piebilst.
Vērtīgs iegudījums tēmā. Sirsnīgi pateicos. Kā arī paldies par veiksmes novēlējumu

Sacensības princips visā krāšņumā.

Pilnībā piekrītu Jūsu rakstītam. Te kādu laiku vācu dažādus materiālus un skaidri redzams kā ir mainijussies rakstu kvalitāte kuros tiek aprakstīta DŅ tiesiskā aizsardzība.
Laika gaitā Kaut kādas normas un instrumenti paliek pilnīgi nederīgi, bet vietā nāk jauni.
e-lieta. Skaidrs ka viņas ieviešana nāk ne no advokātu aprindām. Vecās dziesmās sākums skanēja tā, — „Galvenais ir uzrakstīt ļoti labu prasības pieteikumu …“. Tagad jåsaliek un jāmāca jauns dzejolis, jo prasītājs pats var aizpildīt ailes un iesniegt dokumentu tiesā.