Paldies par viedokļiem!

Redzu, ka tiek praktizēta dažāda pieeja, jo nav 100% norādes normatīvajos aktos, ka BKA laikā neapliekamo minimumu nevar piemērot, bet ievērojot piesardzības principu, lai 1. martā darbiniekam nav pārsteigumu par parādu, to izvēlas tomēr nepiemērot.
IMHO var piemērot pilnu NM (neapliekamo minimumu) proporcionāli tām dienām, kamēr nodokļu grāmatiņa bija pie jums, ja nav citu apstākļu, kas to izslēdz, bet jāvienojas ar NM (nodokļa maksātāju), vai viņai/-m nav citu ar IIN apliekamu ienākumu, kam viņa/-š šo gribētu piemērot negaidot 2026. gada taksācijas perioda beigu datumu 31. decembri.
Paldies! Pie šīs pieejas, kuru neesmu nekad pielietojusi, man rodas papildus jautājums - ja NM apstiprina, ka nav citu ienākumu un viņš BKA ir jau no pērnā taksācijas gada, vai aprēķinot gala izmaksu pielietotu neapliekamo minimumu proporcionāli kalendārajam mēnesim? T.i., ja atbrīvots tiek ar 15 septembrī, tad 550/30*15? Vai tomēr, zinot, ka neapliekamais minimums kopš gada sākuma nav izmantots, piemērotu maksimāli pieejamo, tad kādu - 550 vai vairāk?