75.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

(2) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos mēnešos pirms šā perioda.

(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.

(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši.

(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu un reizinot ar astoņi (darbinieka normālais dienas darba laiks stundās). Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 73.pantapirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

(6) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.

(7) Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.

(8) Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.

(9) Par ikgadējā a

(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

tad rēķinot vid.izpeļņu vajag man ņemt mācību atvaļinājumu vai nē?

157.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās.

(2) Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu.

nē. bet tad neņem vērā šīs atvaļinājuma dienas. T.i. darba alga/nostrādātās h

bet variet man uzrakstīt kuri vardi likumdošanā man saka ka vid.izpeļņā man nav jāliek mācību atvaļinājumu

paņemat Darba likumu un atradīsiet ne tikai tos vārdus vien, betr vēl daudz noderīgas informācijas!

es jau paņēmu, bet man ļoti svarīgi izlasīt te arī lai pārliecināties ka man ir taisnība, jo galvena grāmatv. negrib pieņem tādu variantu

Kāpēc Jūs domājat, ka te pateiktais ir vispareizākais? Paņemat sava uzņēmuma metodiku uz izlasiet, kādu aprēķinu vadība apstiprinājusi!

Un nevis ņemiet par pareizu to, ko šeit kāds pasaka!

pirmkart likumdošana ir augstāka par metodiku, otrkart, man vajag pārliecināt grāmatv. ka mums ir taisnība

metodika tiek rakstīta izvērtējot katra uzņēmuma uzkaites īpatnības un pamatojoties uz likumu

Metodikai jābūt atbilstošai likumdošanai.

Ja darbiniekam tāpēc netiek mazāk aprēķināts, tad aprēķins ir pareizs!

ja Jūsu uzņēmuma neieskaita maācību atvaļinājumu vidējā izpeļņā un likumā nav nekur teikts ka to ieskaita, tad to arī neieskaitīs

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Sakot, ka mācību atvaļinājums netiek ieskaitīts vidēja izpeļņā, te tiek domats vidējās izpeļņas aprēķins atvaļinājumiem, slimības naudām u.tml

Ja runa iet par vidējo mēneša izpeļņu, kas apliecina jūsu ikmēneša ienākumus, tad protams, ka varat ieskaitīt arī mācību atvaļinājumu. Varbūt gramatvedei taisnība?

Interesanti...

Darba Likums

137.pants Darba laika uzskaite

(2) Darbiniekiem, kuri, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu, vienlaikus apgūst profesiju (amatu, arodu), darbā un mācībās pavadītais laiks ir saskaitāms kopā un uzskatāms par darba laiku.

Te gan nav minets- vai domāts tas mācībās pavadītais laiks, kasdarba devējs nosūta uz kursiem vai arī darbinieka mācību atvaļinājums

vienlaikus apgūst profesiju

vai tas attiecas uz Jums?

Pirms celt troksni - pārbaudiet, kas jums tur īstenībā ir!

Ja VI neieskaita māc.atv.naudu (saglabāto DA), varbūt arī šīs dienas no aprēķina tiek izņemtas un starpības tad nav nekādas! Darbinieks ne ko iegūst ne zaudē!

es domaaju gan ka jaanjem jo ja darbiniekam ir cietaa alga vinjs aiziet maaciibu atvaljinaajumaa saglabaajot darba algu tad peec tam reekinot atvaljinaajumu tachu njems visu algu bet darba dienas taas kas buus pavadiitas darbaa ne maaciibu atvaljinaajumaa

attieciibaa uz videejo izpelnju maaciibu atvaljinaajumaa taa jau ir taa pati kas cietaa alga tikai tiem darbiniekiem kas noliigti uz gabaldarbu...

vai tad taa nav?

Kā tad! Algu par visu periodu un dalīt tikai ar nostrādāto! Mākslīgi palielināt vidējo izpeļņu!

Ja ņem visu algu, tad arī visas dienas, ja neņem vērā mācību atvaļinājuma laiku - tad ne algu par to periodu, ne dienas!