Zemei noleitojumu nerēķina, es kartīti zemei nerakstu, vnk ierakstu PL uzskaites žurnālā. Bet vērtībām, jābūt zemegrāmatas kadastra novērtējumam, vai arī izrēķiniet proporcionāli.

Vērtību sadalījums – korektāk, protams būtu pieaicināt licencēto vērtētāju, lai, tajā skaitā, būtu korektāk noteikts ēku un būvju lietderīgas lietošanas laiks. Kā alternatīvais variants varat sadalīt iegādes vērtību proporcionāli nekustamā īpašuma kadastrālai vērtībai. Piemēram, ja ēkas kadastrālā vērtība ir Ls 50`000,- zemes kadastrālā vērtība 10`000,- bet līgumcena ir 600`000,-, tad 1/6 daļa no līgumcenas (100`000,-) ir attiecināma uz zemes uzskaites vērtību, bet “delta” (500`000,-) uz ēku un būvju uzskaites vērtību. Minētā “delta” ir uzskatāma par pamatu, lai aprēķināt ar NĪN apliekamo vērību ēkām un būvēm.

Diezvai direktors piekritīs uziacināt vērtētāju, jo viņi dārgi maksā, bet mēs nesen atvērāmies....

Vispār jā-kā lai nosaka lietošanas laiku ēkām? Cik Jūs liktu padomju laika ražošanas ēkām no ķieģeļiem, nu kādi 25 gadi varētu būt? Nav ne jausmas, bet zinu, ka direktors teiks, lai izdomāju pati, viņš man tāds aizņemts.....

Lietderīgas lietošanas laiku jānosaka uzņēmuma vadītājam (nav problēmu arī pārskatīt to vēlāk). Bet “žanra klasika” nolietojuma likmei – parasti 5% gadā lineāri.

Paldies par ieteikumiem, īpaši par "žanra klasiku", tas man patika:)))